Majori – Tukums

Ar šo rakstu vienlaicīgi šauju trīs zaķus!

  • Atklāju blogu. (Šīs ir pirmais raksts iekš majors.lv un ceru ka būs vēl daudzi citi.)
  • Atklāju velotūrisma sezonu – 2013
  • Svinu savu 30-to jubīli.

karte Majori - Tukums

Kur nu vēl zīmīgāku maršrutu par Majori – Tukums. Kā jau var nojaust pēc domēna vārda, pats esmu Majors, bet Tukumu izvēlējos tādēļ, ka tur ir mani lauki un jubīļa svinību vieta. Šajā džoornijā man pievienojās ilggadējais Onanāsu biedrības funkcionārs, pilsonis un vienkārši labs cilvēks: brālēns Mix. Kā arī visslēgtākās biedrības jaunpienācējs, kārtības un fittnessa cienītājs: māsas vīrs Raimonds. Par Onanāsu biedrību vikipēdijā nevar izlasīt.

Tad nu sākam savu rītu jau 9:20 Rīgā uz trešā perona, jo ar vilcienu bija plānots nokļūt starta vietā Majoros. Mix ieradās pēdējā minūtē un rokā turēja sākumā nesaprotamu cauruli, bet nodomāju – po, lecam vilcienā. Protams ielecām vagonā kurš nav pielāgots velosipēdu pārvadāšanai. Nekas. Pēc īsa brīža, kad bijām iekārtojušies vienā vagona stūrī Mix iepriekš minēto cauruli man sniedza un vēlēja daudz laimes. O.k. Izrādās tas bija didžeridū, kas vakarā pārtapa par DJ Ragū. Pulkstenis bija jau 9:50, kad sākām virzību ar riteņiem no Majoriem. Lai gan ir Aprīļa beigas, vēlā pavasara dēļ vēl bija krietni vēss. Celsijs teica +5. Labi ka Mix bija paņēmis vairākus cimdu pārus, kurus es savukārt biju aizmirsis. Domājām, ka brauksim cauri Jūrmalai pa riteņbraucēju celiņu, bet veiksme nebija mūsu pusē, jo celiņš beidzās pēc 20 metriem un ieveda koka apbūves graustu miljonāra pagalmā. Tā nu ar DJ Ragū uz muguras un telefonu pie auss, jo sveicēji ik pa brīdim zvanīja, ļoti eleganti izbraucām privātīpašumam cauri. Tālāk jau gāja daudz gludāk. Diezgan veikli, vērojot glāstu jūtīgajā telefonā karti ik pa laikam, nokļuvām mūsu nākamajā čeku punktā.

Pie Ciruļu ielas veikaliņa mums pievienojās trešais velo sezonas atklajējs – Raimonds. Zinātnieki ar vietējiem vēl jo projām strīdoties, kur ir Vaivari un kur Sloka. Te nu sākās nosacīti otrais etaps mūsu pārbraucienā. Izbraucām cauri Nemo pie jūras un pretēji paredzētajam aukstumam likās, ka pie jūras ir siltāks. Skaists skats jūrā uz miglu Rīgas pusē un dodamies tālāk. Cimdus vēl nevelkam nost, par spīti Kauguru modernajam glābšanas ēkas tablo, kur celsijs saka ūdenī +17, bet gaisā +10. Pamazām, no kūrorta pludmales tipa, piekraste pārvēršas par šauru strēmelīti starp ūdeni un cilvēku savestiem lieliem akmeņiem krastu nostiprināšanai. Mazas zvejnieku mājas un piekrastē noparkotās laivas liecina par to, ka te vēl regulāri brauc jūrā pēc to reņģi a. Nonākam vietā kur Siliņupe ietek jūrā, apēdam Terzēna tauku maizi un aizbraucam lapmežciemā Kouboju krogā “Stallis” padzert Snikeru un apēst tēju/kafiju. Saulīte spīd, cimdus vairs nevajag.

Trešajā posmā paredzēts gar Kaņiera ezeru kaut ko ieraudzīt. Un ieraugām arī. Laivu bāze ar kaut kādu torni. Braucām skatīt. Tur laipni ļaudis pastāstīja, ka ir atvērta atjaunotā taka uz putnu vērošanas torni. Divreiz nav jāsaka, braucam skatīt putnus. Secinām, ka tā taka vairāk kājām gājējiem paredzēta. Varonīgi balansējot nokļūstam pie torņa, kur viens TV babulis nofilmēja mūs, laikam būsim slaveni. Tā nu ir vieta kur gribējās pavadīt nedaudz vairāk laika, jo jautrību sagādāja ne tikai putnu neatpazīšanas spējas, bet arī pa stabu tornī kāpjošais suns. Tālāk aiz Antiņciema ceļš līdzinājās bezgalīgai taisnei 5km garumā, kuras laikā paspējām apspriest sēžmvietas atrofijas pazīmes un gēla ieliknīšu priekšrocības! Paldies svētajam Armstrongam, pieveicām šo posmu un aiz Poļlaukiem piestājām apskatīties Sloceni. Uzreiz sakārojās braukt ar laivām, bet to citreiz. Lai nezaudētu piedzīvojumu garšu, iebraucām privātajā teritorijā aiz Smārdes ceļa, ar nolūku turēties Tukuma virzienā starp Sloceni un dzelzceļa sliedēm.  Uz Slocenes pusi viss bija sarakāts ar tranšejām un visapkārt pabiezs mežs. Pāri galvām pārs reizes pārlidoja iznīcīnātāji, kuri laikam nebija iznīcinātāji. Pārsteigumu sagādājām divām stirnām, kuras negaidīja mūs apciemojumu un aizskrēja pa ceļu tālāk. Tukumā ieradāmies precīzi 15:07, gandrīz kā paredzēts. Pārējie jubīļa viesi arī pamazām ieradās un varēja sākt Onanāsu biedrības kopsapulci!

  • Kopumā nobraucām: 51,33km/5h
  • Grūtības pakāpe: vidēja (grūtības sagādāja bezforma sezonas sākumā)
  • Maršruta interesantums: diezgan interesants maršruts (izņemot 5km taisno posmu aiz Antiņciema)
Share on Facebook8Tweet about this on Twitter

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *