+10° pēc celsija bija ideālā temperatūra, lai izbaudītu braucienu un neatdotu galus stumjoties superstāvajos kalnos. Kompanjons šajā reizē ir mans kolēga, taurētājs Artūrs.

Mašīnu atstājām pie Mežakaķa. Pirmais apskates objekts – Gaujas senleja sēžot Ķeizarkrēslā. Tad pa baiso kalnu uz leju, tālāk pazaudējot orientāciju (dabā) stūmiens nepareizajā kalā augšā. (jau ZēBē) Ātri saprotot kļūmi, atradām pareizo taku uz Gaujas gājēju tiltu. Pa ceļam uz gājēju tiltu vēl skats uz Velnalu. Ievelkam ķeksīti. Pēc gājēju tilta seko garākais uzbrauciens manā velo karjērā. Kalnam galu neredz, lai gan ar redzi mums abiem tīri labi. Turpmāk gāja dudz labāk. Pabraucam garām mednieku namiņam. Krimuldā kafenē Milly (ir WiFi) paēdam riekstu cepumus un apskatam vasaras paviljonu jeb sauļotavu. Krimuldas pils drupas – bez pārsteigumiem. Gaisa tramvajiņš (ček). Serpentīna ceļš ar 50km/h. Tālāk viss pa mierīgo Gūtmaņala, Bundulītis, trīs spieķīši 0.70€/gab. un ceļš gar Gauju līdz auto tiltam. Gar upi arī turpinam savu ceļu pa ļoti smuku, nedaudz kalnainu taku līdz Mežakaķa pakājei, kur drīz vien jau sākam stumt stāvā kalnā savus kalniešus.

• Nobraukti kopā: ~24 km/2h
• Grūtības pakāpe: grūta (kalnietis jāstumj, ričuks ar groziņu nederēs)
• Maršruts: ļoti interesants (bez maziem bērniem)

0