Sūkņu stacija – lāpsta – benzīns

Sākotnējā doma bija aizbraukt ar riteni pēc benzīna (jāpļauj zāle) un iegādāties sievai v.dienas dāvanu. Pabāžot degunu no mājas sapratu, ka diena kā radīta priekš garāka izbrauciena. Steigas nav, jābrauc cauri Zilo kalnu dabas parka teritorijai uz Ogres pusi.

karte_800x463

Interesanti, ka dabas parka mežā, ik pa gabaliņam, bez piebraucamā ceļa stāv pamestas ķieģeļu būdiņas ar cauruli zemē. Protams izložņāju, bet gudrāks nepaliku, kam paredzētas tās ēkas. Vēl interesanrāk kļuva, kad ieraudzīju stāvu kalnu, pa kuru man noteikti bija ar riteni jauzrāpjas. Tas laikam bija pats Zilais kalns, kura galā kādreiz ir paredzēts uzbūvēt skatu torni. Noslauku sviedrus un braucot lejā saplēšu bikses. Jauki! Bet pa visam interesanti kļūst, kad nonāku pie galvenās būdas, kuru protams arī izložņāju. Tā laikam ir pamesta sūkņu stacija ar tādu kā baseinu, bet baseinā ir tintes zils ūdens, kurā peld 5 izlauztas durvis un zābaks. Vēlāk internetā atradu, ka meža mājiņas ir bijušās Ogres pilsētas centralizētās ūdensgūtnes 12 artēziskie dziļurbumi un to dziļums ir ap 150-200m. Lielāko tiesu Ogres trikotāžas vajadzībām. Nospriedu, ka tintes zilais ūdens ir dēļ Zilajiem kalniem un braucu tālāk. Pēc tam, kad kārtējā sastaptā ceļmalas riepa man atgādināja par labo gadu, atcerējos, ka mans brauciena pamatmērķis ir nopirkt sievai vārdadienas dāvanu. Izvēle krita par labu Fiskars lāpstai Domo veikalā. To arī iegādājos un varonīgi ar lāpstu uzķūnējot ričuku devos pēc benzīna. Tālāk standartiņš – gar Daugavu uz mājām.

  • Nobraukti kopā: 29 km
  • Grūtības pakāpe: Viegla (grūtākais tikt ar riteni Zilajā kalnā augšā un lejā)
  • Maršruts: man patika
Share on Facebook3Tweet about this on Twitter

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *